Pēc MUNKY PRIDE apmeklēšanas es, iespējams, kaut kur dziļi sevī esmu mazliet cits cilvēks. Mazliet brīvāks, atcerējies tos festivālus, kurus apmeklējis senāk, kādus 20 gadus nepieredzējušāks. Toreiz mēs visi tiešām šķitām mazliet brīvāki, ar plašākām, dzīves aplauzieniem vēl nesašaurinātām robežām, nekautrīgāki. Bet kāpēc pagātnes formā? Kā pārliecinājos, šis gars vēl ir dzīvs, spēka pilns!
Joprojām ir dubļiem klāti notikumi, kuros ālēties bez kauna vai sirdsapziņas pārmetumiem, it kā neviens neskatītos. Bet skatās! Un ālējas līdzi. Jā, visiem tas var nešķist saprotams, iespējams, dažiem pat likties biedējošs, bet tādi mēs esam. Mūzikas pasaules zemāko stilu, skaņu un vokālu iedvesmoti metamies dubļu virpulī skatuves priekšā. Skrienam, lecam, krītam, ceļamies un paceļam citus kritušos. Vai izvizinām piepūšamā degunradzī.
Runājot par mūzikas pasauli. Visu cieņu! Vismaz 39 mākslinieki (paldies, Kristap) no teju, pavisam godīgi pārskaitot un nesamelojot, visas pasaules. Kad iepriekš lasīju soc. tīklu komentāros, kaut kā līdz galam neapjautu, ka MUNKY PRIDE gadu gaitā ir kļuvis par tiešām starptautisku notikumu. Protams, atzīšu, ka šogad man bija vien iespēja klausīties vien tos māksliniekus, kas uzstājās trešajā festivāla dienā (darbs un citas, ar novecošanu saistītas, garlaicības), bet šķiet, es uztvēru kustības būtību. Tas bija kā senāk! Un atkal uz brīdi sajutos, kā daļa no kustības.
Ja saku trešā diena, tad to tas arī nozīmē – koncerti šajā festivālā notiek trīs dienas un trīs naktis. Sākot jau no pusdienlaika, diskusiju šovi te notiek fūd kortā nevis uz skatuves ar mikrofoniem, lai kaut kā noīsinātu laiku līdz vakara daļai, kā citos festivālos. Esi pamodies? Nē? Nekas, ejam klausīties! Un izvēles nekādi netrūkst.
Šogad MUNKY PRIDE tika pārstāvēti Punk/Ska / Grindcore / Thrash / Goregrind / Brutal Slam Metal / Powerviolence / Crust / Technical Death Metal / Brutal Death Metal – un citi stili, kas pamatīgi staipa robežas.
Kā “Munky Pride” lepni raksta savā mājas lapā, “šis festivāls ir radīts tiem, kas mīl mūziku tās tīrākajā un spēcīgākajā izpausmē. Tas ir pasākums cilvēkiem, kas alkst intensitātes, daudzveidības un īstas, bez pompozitātes atmosfēras.” Šis viss notika pa īstam!
Kā tas aptuveni izskatījās trešajā dienā, mēģināju atainot video un turu īkšķus par MUNKY PRIDE arī 2026. gadā!
24.07.29.
Krišs Kāpostiņš